Pētijumi - CBD Medicina

Zinatnē pielieto 3 kanabinoīdu klasifikācijas

Endogēnie kanabinoīdi
– dabiski veidojas cilvēka organismā
Fitokanabinoīdi (augu izcelsmes kanabinoīdi)
– sastopami Cannabis sativa L. sugas augā
Sintētiskie kanabinoīdi
– ķīmiski sintezēti un izmantoti medicīnas industrijā

Cilvēka ķermeņa šūnas dabiski sintezē endokanabinoīdus.
Vislabāk izpētītie un zināmākie endokanabinoīdi ir anandamīds (ANA) un 2-arahidonoilglicerols (2AG).

Endokanabinoīdi ir molekulas, kas — līdzīgi kā CBD — mijiedarbojas ar kanabinoīdu receptoriem organismā.

Anandamīds (ANA)

Nosaukums cēlies no sanskrita vārda “ananda”, kas nozīmē “laime” vai “prieks”, tādēļ to bieži dēvē par “laimes molekulu”.
Anandamīds var palīdzēt mazināt fiziskas sāpes un diskomfortu, kā arī regulēt apetīti un auglības procesus.

2AG

Augsta šī endokanabinoīda koncentrācija konstatēta centrālajā nervu sistēmā, un tas ir atrasts arī govs un cilvēka mātes pienā.
2AG piedalās daudzos fizioloģiskos procesos, tostarp emociju, kognitīvo funkciju, enerģijas līdzsvara, sāpju uztveres un neiroiekaisuma regulācijā.

Garas distances skriešana vai citas izturības prasošas fiziskās aktivitātes var izraisīt stāvokli, ko dēvē par “skrējēja eiforiju” (runner’s high).
Šī sajūta ir saistīta ar samazinātu trauksmi un sāpēm, palielinātu relaksācijas sajūtu un eiforiju.
Pētījumos konstatēts, ka pēc ilgstošas skriešanas cilvēku un peles plazmā ievērojami palielinās anandamīda un β-endorfīna līmenis.

Līdz šim kaņepju augā ir identificēti 144 kanabinoīdi.
Tomēr zināmo kanabinoīdu saraksts nākotnē, visticamāk, paplašināsies, jo pašreizējie pētījumi jau norāda uz simtiem līdz tūkstošiem iespējamu kanabinoīdu un receptoru mijiedarbību, kas varētu piedāvāt terapeitiskas iespējas.

Dabiskos, no augiem iegūtos kanabinoīdus vai ekstraktus papildina pavadošās vielas – citi kanabinoīdi un terpēni.
Šīs papildu vielas var mijiedarboties ar vienu vai vairākiem kanabinoīdu receptoriem, mainot galvenā kanabinoīda iedarbību, kas ir daļa no kopējās sinerģijas.

Šo pavadošo vielu ietekmi uz kanabinoīdiem un terpēniem sauc par “entuāžas efektu” (entourage effect).
Lai gan nav pietiekamu pierādījumu par to, kā tieši šis efekts darbojas, ir labi zināms, ka entuāžas efekts palielina kanabinoīdu terapeitisko potenciālu.
(Russo & Guy, 2006; Gallily et al., 2015; Russo, 2011.)

Lai pilnībā izprastu kanabinoīdu un receptoru mijiedarbību, jāzina, ka bioloģiski aktīvie kanabinoīdi neatrodas neapstrādātā augā.
Aktīvās vielas veidojas tikai sildīšanas procesā, kad notiek dekarboksilēšanās, piemēram, veidojot CBD un THC no to skābajiem prekursoru veidiem (CBDA un THCA).

Kanabinoīdu–receptoru mijiedarbība ir modulējoša un seko zvana līknes tipa aktivācijas modelim. Turklāt šīm mijiedarbībām ir raksturīga augsta kooperativitāte.
Tas nozīmē trīs būtiskas lietas:

Kanabinoīdu kontrolētie procesi reti ir bināri (“ieslēgts/izslēgts”). Tie parasti ir pakāpeniski un smalki regulējami.
Pareizas devas noteikšana ir ļoti svarīga, īpaši THC gadījumā, jo pārāk maza vai pārāk liela deva var izraisīt nevēlamu vai pat pretēju efektu.
Specifiska kanabinoīdu un receptoru kombinācija un to savstarpējā mijiedarbība var radīt spēcīgāku fizioloģisku vai terapeitisku iedarbību, nekā atsevišķa viena kanabinoīda vai receptora darbība.

Entuāžas efekts

Sintētiskie kanabinoīdi parasti netiek papildināti ar pavadošajām vielām, kas bieži ir sastopamas dabiskajos CBD un citu fitokanabinoīdu savienojumos.
Tādēļ entuāžas efekts sintētiskajos kanabinoīdos nav sastopams, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc dabiskajiem CBD produktiem bieži tiek dod priekšroka ārstniecībā, salīdzinājumā ar sintētiskajām alternatīvām.

Specifiskums

Endokanabinoīdi un fitokanabinoīdi, tostarp CBD, spēj mijiedarboties ar vairākiem receptoriem, piemēram, CB1, CB2 un serotonīna receptoriem, tādējādi radot plašu fizioloģiski labvēlīgu efektu spektru.
Savukārt sintētiskie kanabinoīdi ir ļoti specifiski tikai vienam receptoram un nemijiedarbojas ar citiem.
Tas padara tos vērtīgus pētniecībā, bet mazāk piemērotus terapeitiskai lietošanai.

Piemēram, pētot CB1 receptoru lokalizāciju, ir būtiski izmantot tikai CB1 receptoram specifisku marķmolekulu.
Ja izmantotā viela nav pietiekami specifiska, kartē var parādīties arī citi receptori, kas noved pie neprecīziem rezultātiem (Ceccarini et al., 2015).

Efektivitāte

Vēl viena būtiska atšķirība — dabiskajam CBD un citiem kanabinoīdiem ir vidēja afinitāte un īslaicīga iedarbība uz receptoriem, kas nodrošina maigu, fizioloģiski līdzsvarotu efektu.
Savukārt sintētiskie kanabinoīdi bieži tiek radīti ar ļoti augstu receptoru afinitāti un ilgstošu iedarbību, kas gan ir noderīga laboratoriskiem mērķiem, bet terapeitiskā kontekstā var palielināt blakusparādību risku.

Piemēram

Analogu var ilustrēt ar CB1 receptoru, kas darbojas analoģiski kā spuldzīte, un tas palīdz saprast atšķirības starp alostēriskiem modulatoriem, pilniem agonistiem, antagonistiem un daļējiem agonistiem.
Šis princips attiecas gan uz dabiskajiem, gan sintētiskajiem kanabinoīdiem.

Ja CB1 receptoru (spuldzīti) aktivizē ar pilnu agonistu, piemēram, sintētisko kanabinoīdu Win55232-2, spuldzīte iedegas maksimāli spilgti.
Pretēji — ja CB1 receptoram pievieno sintētisko kanabinoīdu SR141716, kas darbojas kā antagonists, spuldzīte pilnībā izdziest.
Savukārt, ja CB1 receptoru stimulē ar fitokanabinoīdu THC, kas ir daļējs agonists, spuldzīte deg blāvāk.
Bet, ja CB1 receptoram pievieno CBD (kanabidiolu), kas darbojas kā alostēriskais modulators, spuldzīte tiek aprīkota ar gaismas regulatoru jeb dimmeri.

CBD nesaistās tieši pie CB1 aktivācijas vietas, bet gan pie cita receptora reģiona, tādējādi modulējot CB1 aktivitāti — gluži kā spuldzes spilgtuma regulators, kas palīdz saglabāt līdzsvarotu reakciju, neizraugot pārmērīgu receptoru aktivāciju.

Šis piemērs labi ilustrē, kāpēc ārstniecībā tiek rekomendēta ārstēšana ar kanabinoīdiem, īpaši CBD, jo dažādi kanabinoīdi ietekmē receptorus četriem atšķirīgiem mehānismiem, nodrošinot daudzveidīgu terapeitisko efektu.

Turklāt, ņemot vērā, ka CBD un citi dabiskie kanabinoīdi tiek izmantoti visā pasaulē jau vairāk nekā 6000 gadus, un var uzskatīt, ka dabiskajiem CBD savienojumiem ir labi nostiprināts drošības profils, padarot tos bieži vien drošākus lietošanā nekā sintētiskās alternatīvas.

Endokanabinoīdu sistēma (ECS) sastopama visos zīdītājos. Tā ir būtiska organisma iekšējai komunikācijai. Tieši pateicoties ECS mēs neesam vienkārši šūnu kopums, bet gan precīzi funkcionējoši cilvēka organismi.

Šī unikālā sistēma iesaistīta daudzos būtiskos ķermeņa procesos – šūnu dalīšanās, kā arī smadzeņu, nervu un imūnsistēmas darbībā. Tā spēlē nozīmīgu lomu vispārējā veselībā un organisma spējā cīnīties ar dažādiem ar veselību saistītiem traucējumiem.

ECS sastāv no kanabinoīdu receptoriem, endokanabinoīdiem un enzīmiem. Nozīmīgākie pētītie endokanabinoīdi, ko organisms pats ražo, ir anandamīds (ANA) un 2-arahidonoilglicerols (2-AG) – tie palīdz regulēt un uzturēt līdzsvaru daudzos organisma procesos.

Centrālā nervu sistēma

Piedalās noteiktos atmiņas procesos, kā arī veicina jaunu neironu veidošanos un to aizsardzību.

Imūnsistēma

Regulē imūnsistēmas darbību, kavējot iekaisuma citokīnu veidošanos.

Kauli

Piedalās kaulu masas regulēšanā un kaulu atjaunošanās procesos.

Kuņģa-zarnu trakts

Veicina kuņģa un zarnu trakta aizsardzību pret iekaisumu un pārmērīgu kuņģa vai zarnu sekrēciju.

Endokanabinoīdu sistēma

Metabolisms

Uztur līdzsvaru, regulējot barības vielu transportu, enerģijas uzkrāšanu, pārtikas uzņemšanu un modulējot jutību pret insulīnu.

Muskuļi

Palīdz palielināt izturību, regulējot cukura līmeni asinīs, un veicina tā dēvēto “skrējēja eiforiju”.

Ādas slimības

Regulē ādas šūnu pareizu un līdzsvarotu vairošanos, diferenciāciju, dzīvotspēju un imūnkompetenci.

Hormoni

Iesaistīts hipotalāma funkcijās, kas regulē organisma reakcijas uz stresu, vielmaiņu un reprodukciju.

Kanabinoīdu receptori atrodas uz cilvēka organisma šūnu virsmas, un tie “uzklausa” signālus no šūnas ārējās vides. Tie pārvada informāciju par izmaiņām šūnas iekšienē un ierosina atbilstošas šūnu reakcijas.

Ir zināmi divi galvenie kanabinoīdu receptori — CB1 un CB2. Tie nav vienīgie, tomēr tie bija pirmie, kas tika atklāti, un joprojām ir visplašāk pētītie.

CB1 un CB2 receptori ir galvenie endokanabinoīdu sistēmas (ECS) elementi.
CB1 receptori pārsvarā sastopami centrālajā nervu sistēmā, tostarp neironos smadzenēs, savukārt CB2 receptorivisbiežāk atrodas ārpus nervu sistēmas, piemēram, imūnās sistēmas šūnās.

Endokanabinoīdi jeb endogēnie kanabinoīdi ir molekulas, ko ražo pats cilvēka organisms. Tās ir līdzīgas augu izcelsmes kanabinoīdiem, piemēram, CBD (kanabidiols), taču tiek sintezētas dabiski organismā.

Pašlaik ir identificēti divi galvenie endokanabinoīdi:

Anandamīds (AEA)
2–arahidonoilglicerols (2–AG)

Šīs molekulas palīdz uzturēt organisma iekšējo līdzsvaru (homeostāzi), līdzīgi kā to dara CBD, un tiek ražotas tikai tad, kad tas nepieciešams.

Piemēram, ilgstoša skriešana vai citas izturības prasīgas fiziskās aktivitātes var izraisīt sajūtu, ko dēvē par “skrējēja eiforiju” (runner’s high). Tā ir saistīta ar paaugstinātu anandamīda un β–endorfīna līmeni, kas savukārt mazina sāpes un trauksmi un veicina relaksāciju un labsajūtu.

CBD darbojas līdzīgi kā šie dabiskie endokanabinoīdi, palīdzot organismam atjaunot un uzturēt dabisko līdzsvaru, īpaši situācijās, kad paša endokanabinoīdu līmenis ir samazināts.

Metaboliskie enzīmi ietver FAAH un MAGL, kas ir atbildīgi par endokanabinoīdu noārdīšanu.
FAAH enzīms noārda anandamīdu (ANA), savukārt MAGL — 2–arahidonoilglicerolu (2–AG).

Šie enzīmi nodrošina, ka endokanabinoīdi organismā ir klātesoši tikai tik ilgi, cik nepieciešams, un precīzi regulē to darbības ilgumu.
Šāda īslaicīga darbība atšķir endokanabinoīdus no daudziem citiem ķīmiskajiem signāliem organismā, piemēram, hormoniem vai klasiskajiem neirotransmiteriem, kuri var saglabāties un iedarboties vairākas sekundes vai pat minūtes, vai arī tikt uzkrāti un izmantoti vēlāk.

CBD produkti bieži tiek pētīti saistībā ar šo enzīmu darbību, jo CBD var ietekmēt FAAH aktivitāti, palīdzot palielināt anandamīda līmeni un līdz ar to pastiprināt tā labvēlīgo ietekmi uz garastāvokli un sāpju mazināšanu.

ECS uztur organisma līdzsvaru jeb homeostāzi, piedaloties daudzos dzīvībai būtiskos procesos — tā regulē enerģijas apgādi, smadzeņu darbību, šūnu dalīšanos un imūnsistēmas aktivitāti, nodrošinot organisma strukturālo un funkcionālo stabilitāti.

Ja endokanabinoīdu sistēma nedarbojas pilnvērtīgi, tiek traucēta saikne un signālu pārraide starp orgāniem, kas var novest pie dažādiem funkcionāliem traucējumiem un slimībām, piemēram:

Metaboliskie traucējumi
piemēram, aptaukošanās, anoreksija, cukura diabēts vai onkoloģiskas slimības

Deģeneratīvie traucējumi
piemēram, Alcheimera slimība

Uzsirdināmības jeb nervu uzbudināmības traucējumi
piemēram, epilepsija vai migrēna

Autoimūnās slimības
piemēram, artrīts, psoriāze, multiplā skleroze u.c.

Cilvēka organisma kanabinoīdi

Bioķīmiskais līdzsvars organismā

Fitokanabinoīdi (augu kanabinoīdi)
Fitokanabinoīdi, kas tiek ražoti kaņepes (Cannabis sativa L.) augā, spēj saistīties ar endokanabinoīdu receptoriem cilvēka organismā, līdzīgi kā to dara paša organisma ražotie endokanabinoīdi.

Tāpēc dabīgo, augu izcelsmes kanabinoīdu iekļaušana ikdienas profilaksē vai ārstēšanā var uzlabot endokanabinoīdu sistēmas darbību un palīdzēt organismam atjaunot dabisko līdzsvaru.

Augu kanabinoīdi, piemēram CBD,

var tikt izmantoti, lai pastiprinātu un optimizētu endokanabinoīdu sistēmas funkcijas, tādējādi palīdzot novērst, mazināt vai atvieglot iepriekš minētās (un daudzas citas) slimības un traucējumus.

Atsauces:

Informācija par šūnu bioloģiju balstīta uz GH Medical plašo datubāzi, kuru ir izveidojuši un papildinājuši nozares neatkarīgi zinātnieki un eksperti, kas specializējas kanabinoīdu pētniecībā un/vai terapijā.

Avots: GH Medical – How do cannabinoids work